Ar ko atšķiramies

Kā mēs zinām, ka uzdevums ir pareizs

Kļūdains uzdevums ir sliktāks par nekādu uzdevumu. Bērns, kurš rēķina pareizi un saņem «nepareizi», iemācās, ka matemātikai nevar uzticēties — un mēs zaudējam vienīgo, ko pārdodam. Tāpēc projektam ir noteikums, kas neatkarīgi no tā, cik ļoti steidzas: nepārbaudīta matemātika netiek rādīta.

Pārbaude nelasa mūsu pašu kodu

Tas ir viss šīs lietas kodols. Ja pārbaude izmantotu to pašu kodu, kas uzdevumu izveidoja, tā apstiprinātu pati sevi un nenoķertu tieši to kļūdu, kuras dēļ eksistē. Tāpēc pārbaudītājs nolasa jautājuma tekstu — tieši to, ko ierauga skolēns — un pārrēķina atbildi no jauna ar SymPy, datormatemātikas sistēmu. Ja abas atbildes nesakrīt, uzdevums netiek parādīts.

Lūk, kā tas izskatās tieši tagad

Šie uzdevumi netika sagatavoti iepriekš — tie radās, kad tu atvēri šo lapu, un katrs izgāja pārbaudi, pirms nonāca tabulā.

Un tas pats uzdevums ar apzināti sabojātu atbildi — lai redzētu, ka pārbaude tiešām kaut ko noraida, nevis vienmēr saka «der»:

Divas vietas, kur tas notiek

1. Zināšanu pārbaudes banka. 40 uzdevumi ar fiksētiem skaitļiem. Tie tiek pārrēķināti katrā koda izmaiņā — visi, katru reizi.
2. Ikdienas uzdevumi. Tie top no jauna katram skolēnam un katrai dienai, tāpēc tos nevar pārbaudīt iepriekš. Pārbaude notiek to tapšanas brīdī: ja atbilde nesakrīt, uzdevums tiek izmests un ņemts cits. Papildus 150 varianti katrai no 20 prasmēm tiek pārrēķināti pirms katras koda izmaiņas.

Ko šī pārbaude nedara

Tā pārliecinās, ka atbilde ir aritmētiski pareiza. Tā nepārbauda, vai uzdevums ir īstais nākamais solis tieši šim bērnam — to nosaka zināšanu pārbaude un plāns. Un tā nepārbauda uzdevuma formulējumu latviski; to lasa cilvēks. Mēs to sakām tāpēc, ka solījums, kas sedz vairāk nekā patiesībā, ir tā pati problēma citā iepakojumā.

Sākt zināšanu pārbaudi Uz sākumu